Gāzes un elektrības vairumtirdzniecības cenas pieaug visā Eiropā, palielinot jau tā augsto komunālo pakalpojumu rēķinu pieauguma izredzes un papildu sāpes cilvēkiem, kuri ir cietuši no koronavīrusa pandēmijas.
Valdības cenšas atrast veidus, kā ierobežot izmaksas patērētājiem, jo ierobežotās dabasgāzes rezerves rada vēl vienu potenciālu problēmu, pakļaujot kontinentu vēl lielākam cenu kāpumam un iespējamam deficītam aukstas ziemas gadījumā.
Apvienotajā Karalistē daudzu cilvēku rēķini par gāzi un elektrību pieaugs nākamajā mēnesī pēc tam, kad valsts energoregulators apstiprinās cenu paaugstināšanu par 12% tiem, kuriem nav noslēgti līgumi, kas nosaka tarifus.Itālijas amatpersonas brīdinājušas, ka cenas pieaugs par 40% par ceturksni, par kuru rēķins tiks iekasēts oktobrī.
Saskaņā ar salīdzināšanas vietni Verivox Vācijā elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenas jau ir sasniegušas rekordaugstu līmeni – 30,4 centus par kilovatstundu, kas ir par 5,7% vairāk nekā gadu iepriekš.Tas ir 1064 eiro (1252 ASV dolāri) gadā parastai mājsaimniecībai.Un cenas varētu vēl pieaugt, jo var paiet mēneši, līdz vairumtirdzniecības cenas tiks atspoguļotas dzīvokļu rēķinos.
Enerģētikas analītiķi norāda, ka cenu pieaugumam ir vairāki iemesli, tostarp ierobežotas dabasgāzes piegādes, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, lielākas izmaksas par atļaujām oglekļa dioksīda emisijai Eiropas cīņā pret klimata pārmaiņām un dažos gadījumos mazāka vēja piegāde.Dabasgāzes cenas ir zemākas ASV, kas ražo pati, savukārt Eiropai jāpaļaujas uz importu.
Lai mazinātu pieaugumu, Spānijas sociālistu vadītā valdība ir atcēlusi 7% nodokli elektroenerģijas ražošanai, kas tika nodota patērētājiem, samazinājusi atsevišķu enerģijas tarifu patērētājiem līdz 0,5% no 5,1% un ieviesusi ārkārtas nodokli komunālajiem pakalpojumiem.Itālija izmanto naudu no emisijas atļaujām, lai samazinātu rēķinus.Francija nosūta 100 eiro “enerģijas čeku” tiem, kas jau saņem atbalstu komunālo pakalpojumu rēķina apmaksai.
Vai Eiropai varētu beigties gāze?"Īsā atbilde ir, jā, tas ir reāls risks," sacīja Džeimss Haksteps, S&P Global Platts EMEA gāzes analīzes vadītājs."Uzglabāšanas krājumi ir rekordzemā līmenī, un pašlaik nav nevienas rezerves piegādes jaudas, ko varētu eksportēt uz jebkuru vietu pasaulē."Viņš teica, ka garākā atbilde ir tāda, ka ir "grūti paredzēt, kā tas izdosies", ņemot vērā, ka pašreizējā sadales sistēmā Eiropai gāze nekad nav beigusies divu gadu desmitu laikā.
Pat ja visbriesmīgākie scenāriji nepiepildīsies, krass enerģijas izdevumu pieaugums kaitēs nabadzīgākajām mājsaimniecībām.Enerģētiskā nabadzība — to cilvēku daļa, kuri apgalvo, ka nevar atļauties uzturēt pietiekami siltu māju — ir 30 % Bulgārijā, 18 % Grieķijā un 11 % Itālijā.
Eiropas Savienībai ir jānodrošina, ka visneaizsargātākie cilvēki nemaksās smagāko cenu par pāreju uz zaļāku enerģiju, un apņemas veikt pasākumus, kas garantē vienādu sloga sadali visā sabiedrībā.Viena lieta, ko mēs nevaram atļauties, ir sociālā puse pretstatā klimata pusei.
Izlikšanas laiks: 13.10.2021